Review: “Moby-Dick or, The Whale” by Herman Melville

I don’t know what I’ve just read. But I want more.

Was it a story of a 19th century whaling ship Pequod sailing from Nantucket to South Pacific? Was it a prophetic book of how humans can drive animals to extinction for mercantile reasons? Is it a satire on how academics try to classify the wonder of life? Was it a story of the young sailor Ishmael, the voice of the book, and the obsessed captain Ahab? What was it?

“Moby-Dick or, The Whale”, written by American writer Herman Melville 167 years ago, is like the Greek god Proteus, old man of the sea. When you try to catch him, Proteus shapeshifts and slides out of your hands like an eel. Ungraspable book. Like the mysterious white sperm whale itself, “one grand hooded phantom, like a snow hill in the air”. There seems to be a narrative, but there actually isn’t, the book could last forever.

“God keep me from ever completing anything. This whole book is but a draught—nay, but the draught of a draught. Oh, Time, Strength, Cash, and Patience!” Chapter 32

“Does it have to be the whale?” wrote editor in the rejection letter. But “Moby-Dick or, The Whale” did came out in 1851. The basis for the work is Melville’s 1841 whaling voyage and is loosely based on the sinking of the whale ship Essex in 1820. The white whale is modeled on the notoriously hard-to-catch albino whale Mocha Dick.

I didn’t just read “Moby-Dick”. I listened to it too. In 2012 an online platform mobydickbigread.com was launched. All 135 chapters and an epilogue can be listened on your laptop or even phone. More then 10 million people have visited it.

Tilda Swinton reads the first chapter, followed by 135 others, including Benedict Cumberbatch, John Waters, Stephen Fry, Neil Tennant from Pet Shop Boys, Sir David Attenborough, musicians, scientists, writers, poets and sailors. Each chapter is accompanied by an art work, a window to the depths of Melville’s masterpiece. Matthew Barney, Anish Kapoor, Vito Acconci, Linder, Tony Ousler and Pat de Groot among others. The project is curated by artist Angela Cockayne and writer Philip Hoare.

On January 1 I prescribed myself a chapter a day. Each morning I clicked play on mobydickbigread.com and followed the sentences on paper. May 16 marked the 136th day, when I finished the epilogue. If you scroll down all chapters on your screen, the background color changes from grey to midnight blue. You dive in. I feel like lying on the seabed now. Whales floating above like in a dream. What to do now, I wonder.

I will brew black coffee tomorrow morning and start on Chapter 1. There is no end to this book. There is no beginning. It just is. Like a Melvillian loop.

“…whether it was a reality or a dream, I never could entirely settle.” Chapter 4

“Moby-Dick or, The Whale”, Herman Melville, 1851. Penguin Drop Caps Collection, 2013

www.mobydickbigread.com
Curated by Angela Cockayne & Philip Hoare

bbbooks_mobydick

Kas tas nupat bija?

Vai tas bija stāsts par 19. gadsimta vaļu mednieku kuģi? Pareģojums, ka cilvēku merkantilisms iznīdēs sugas? Satīra par akadēmiķiem, kas cenšas kastītēs sakārtot dzīves brīnumus? Vai stāsts par jauno jūrnieku Išmaelu, grāmatas balsi, un apsēsto kapteini Ahābu? Par vali? Par okeānu?

“Mobijs Diks jeb Baltais valis” ir amerikāņu rakstnieka Hermana Melvila romāns, publicēts pirms 167 gadiem. Grāmata ir kā sengrieķu jūras dievs Protejs. Kad kāds centās noķert, tas pārvērtās un izslīdēja no rokām kā zutis. Tāpat romāns “Mobijs Diks” ir nesatverams. Kā noslēpumainais kašalots, “fantoms, sniega kalns gaisā”. Naratīva īsti nemaz nav, grāmata varētu turpināties bezgalīgi.

“Vai tam obligāti jābūt valim?” atteikuma vēstulē aizdomu pilns rakstījis redaktors. Tomēr 1851. gadā “Mobijs Diks jeb Baltais valis” tika izdots un kļuvis par slavenāko amerikāņu literāro darbu. Daļēji balstīts Melvila pieredzē, piedaloties vaļu medību jūras braucienā, daļēji uz patiesa stāsta par kuģa “Essex” bojāeju 1820. gadā. Arī nenotverams albīns valis Moha Diks reiz eksistējis.

“Mobiju Diku” es ne tikai izlasīju, bet arī noklausījos. 2012. gadā tika radīts virtuāls projekts mobydickbigread.com. Visas 135 nodaļas un vēl epilogs noklausāmi laptopā, kaut vai telefonā. Jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir to apmeklējuši.

Tilda Svintone lasa pirmo nodaļu un tālāk stafeti pārņem vēl 135, tostarp Benedikts Kumberbahs, Džons Voters, Stīvens Frajs, Nīls Tenants no “Pet Shop Boys”; mūziķi, zinātnieki, dzejnieki. Ik nodaļu papildina mākslas darbs, logs uz Melvila darba dziļumiem. Metjū Bārnijs, Anišs Kapūrs, Vito Akonči, Tonijs Ouslers ir tikai daži no atlasītajiem. Projekta kuratori ir māksliniece Andžela Kokeina un rakstnieks Filips Hors.

No 1. janvāra izrakstīju sev vienu “Mobija Dika” nodaļu dienā. Ik rītu uzklikšķināju mobydickbigread.com un klausījos, ar pirkstu velkot līdzi rindiņām grāmatā. 16. maijs bija 136. diena, kad izlasīju epilogu. Kad ekrānā skrullē nodaļas, fona krāsa no pelēkas pamazām pāriet tumši zilā. Tu ienirsti. Tagad jūtos, it kā gulētu uz gultnes, vaļi peld virs manis kā sapnī. Ko diez tagad darīt?

Rīt no rīta uzvārīšu kafiju un atvēršu pirmo nodaļu. Šai grāmatai nav beigu un nav arī sākuma. Ir tikai Melvila apburtais loks, kurā esmu notverta.

“…vai tā bija realitāte vai sapnis, nekad tā arī nesapratu.”

“Moby-Dick or, The Whale”, Herman Melville, 1851. Penguin Drop Caps Collection, 2013

www.mobydickbigread.com
Kuratori Angela Cockayne & Philip Hoare