“I want the sea. That is my country,” said a Makah chief during the treaty negotiation about borderlines in 1855. For the Makahs, American Indians at the most northwestern point of the United States, saltwater is a central part of their home. Captured by calling the sea their country, the Makahs’ worldview highlights how they conceptualized marine space differently from whites. Makahs don’t divide water from land, coastline is not a natural boundary for them. Academic Joshua L. Reid, with Native American origin, has written first comprehensive tribal history of the Makahs, who placed sea – not land – at the centre of their culture.

“The Sea is My Country: The Maritime World of the Makahs”, Joshua L. Reid, Yale Univerisity Press, 2015

“Es gribu jūru. Tā ir mana valsts,” 1855. gadā teicis makahu virsaitis, risinot sarunas par teritoriju sadalījumu. Makahi ir Amerikas indiāņu cilts, kas mitinās vistālākajā Amerikas Savienoto Valstu ziemeļrietumu punktā, Klusā okeāna krastā. Jūra ir makahu zeme. Kultūras, identitātes un dzīvesveida atskaites punkts. Pilnīgi pretēji tam, kā pasauli bija raduši tvert Amerikas ieceļotāju pēcteči, visa centrā liekot sauszemi, kuru ūdens vienkārši apskalo. Akadēmiķis Džošua L. Reids, kura dzīslās rit indiāņu asinis, sarakstījis pirmo tik visaptverošo makahu vēstures grāmatu. Autors parāda, cik atšķirīga var būt izpratne par robežām un ka dzimtene var būt arī jūra.

Cita starpā tieši makahu ciematā – Džima Džārmuša kulta filmas “Mironis” izskaņā – nonāk aktiera Džonija Depa atveidotais varonis, sašautais grāmatvedis. Pēc vietējām paražām guldīts izrakstītā kanoe, viņš klusu aizslīd jūrā, lai atgrieztos tur, no kurienes nācis.

“The Sea is My Country: The Maritime World of the Makahs”, Joshua L. Reid, Yale Univerisity Press, 2015