Sea Library

A pilgrimage begins with a promise. Mine was simple: to spend a whole year without buying new books, but instead to read the ones already waiting on my shelves. It is an act of trust – that what I need will arrive on its own, at the right time.

And so it has.

At the moment I am still reading Ahab’s Wife. It is a vast book, full as the ocean, with both calm passages and storms. Una’s voice carries me further each day, and through her I see how a single story can hold entire worlds. At one point in the novel, the lighthouse on the island has its lamp replaced, and suddenly the light shines brighter across the sea. That image stayed with me, because here at the Sea Library the lighthouse also feels as if its beam has changed – as though something new has opened ahead.

Ahab’s Wife itself is like a path filled with signs and talismans: a shell turned into a vase for roses, a Venus comb, a sea eagle feather ready for writing a first book, a chest of stories, and even the imprint of so called whale’s footprints on the water’s surface. It is such a rich book, and every time I read another stretch of it, I feel nourished and full in the best way.

This week, a heavy box arrived at my door – the prize from the Booker newsletter giveaway. Of course, a lottery is just a lottery. But when events line up like pearls on a string, it feels wondrous. Opening the box felt like Christmas in September. Inside were thirteen longlisted novels, each with its own promise, and a beautiful cloth tote bag, printed with letters spilling from an open book. I hadn’t gone looking for these things, and I hadn’t broken my promise. They arrived on their own, just when the light had begun to shine brighter.

Now the path ahead feels even richer. When I am ready to close Ahab’s Wife and step out of its world, I will move into these new books, one by one, letting each become a station in the pilgrimage. Not all of them are about seas or rivers or waters, and perhaps that is how it should be. To step into different subjects for a while – that too belongs to a pilgrimage. And now the readers of the Sea Library have a few more choices.

And one more small miracle: yesterday I received a new Letter to the Sea. On its back was a lighthouse sticker – a quiet companion to the brighter beam now shining over the Sea Library. Do you follow sea-library.com and the letters that arrive almost every Wednesday? This one carried a Blue Dragon from Montreal, a water-creature that crossed continents to land in my hands.

And I wonder – has a book or letter ever come to you at just the right moment, like a small miracle? Or have you noticed, while reading, that the light suddenly shifts, as if the words themselves wanted to guide you further? I would love to hear what signs, large or small, have marked your way.

And have you ever held the Venus comb? I haven’t!

With gratitude and anticipation,
Anna
The Sea Librarian

PS: You can buy me a coffee if you’d like.

A Sea Library Pilgrimage: The Second Log
A Sea Library Pilgrimage: The First Log
A Sea Library Pilgrimage Begins

Svētceļojums sākas ar solījumu. Mans solījums bija pavisam vienkāršs: veselu gadu nepirkt jaunas grāmatas, bet lasīt tās, kas jau ir manos plauktos. Tā ir uzticēšanās – ka tas, kas man būs vajadzīgs, pienāks īstajā laikā pats no sevis.

Un tā arī notiek.

Šobrīd joprojām lasu Ahaba sievu. Tā ir liela grāmata, pilna kā okeāns, ar mierīgiem posmiem un brāzmām. Unas balss mani ved arvien dziļāk, un ar viņu es saprotu, cik plašs var būt viens vienīgs stāsts. Vienā brīdī grāmatā bākai uz salas tiek nomainīta lampa, un pēkšņi gaisma spīd spožāk. Man šis tēls palika prātā, jo arī Jūras bibliotēkas bāka šķiet sākusi spīdēt citādi – it kā priekšā būtu pavēries kas jauns.

Ahaba sieva pati ir kā ceļš, kurā ik pa solim atrodas kas nozīmīgs: gliemežvāks, kas kalpo par vāzi rozēm, Venēras ķemme (Murex pecten), jūras ērgļa spalva kā rakstāmais pirmajai grāmatai, grāmatu lāde un pat t.s. vaļa pēdas uz ūdens virsmas. Grāmata ir bagāta, un katru reizi, kad izlasu vēl kādu gabaliņu, jūtos piepildīta.

Šonedēļ līdz manām durvīm pienāca smaga kaste – balva no Bukera biļetena izlozes. Protams, loterija ir tikai loterija. Bet, kad notikumi sakārtojas rindā kā pērlītes uz diega, tas šķiet brīnumaini. Kasti atvērt bija kā Ziemassvētki septembrī. Tur bija trīspadsmit grāmatas no Bukera balvas 2025 garā saraksta, visas ar saviem solījumiem, un skaista auduma soma ar zīmējumu, kur no atvērtas grāmatas izbirst burti. Es nebiju šo visu meklējusi un nebiju lauzusi savu solījumu. Tas atnāca pats, tieši tad, kad gaisma sāka spīdēt spožāk.

Tagad priekšā ir vēl bagātāks ceļš. Kad būšu gatava pabeigt Ahaba sievu un iziet no tās uzburtās pasaules, ķeršos pie šīm jaunajām grāmatām – pa vienai, ļaujot katrai kļūt par pieturu manā svētceļojumā. Ne visas būs par jūru vai ūdeņiem, un laikam jau tā arī vajag. Dažreiz uz brīdi aiziet pavisam citā tēmā – jo svētceļojums ir tieši par to.

Arī Jūras bibliotēkas lasītājiem nu ir par dažām izvēles iespējām vairāk.

Un vēl viens mazs brīnums: vakar pastkastē saņēmu jaunu Vēstuli jūrai. Uz aizmugures bija bākas uzlīme – kluss pavadonis tam spožākajam staram, kas nu sargā Jūras bibliotēku. Vai seko sea-library.com un vēstulēm, kas gandrīz katru trešdienu ierodas? Šoreiz tā bija Zilā pūķa vēstule no Monreālas – ūdens radība, kas pārceļojusi kontinentus, lai nonāktu manās rokās.

Un es domāju – vai tev arī kādreiz ir gadījies, ka grāmata vai vēstule atnāk īstajā brīdī, kā mazs brīnums? Vai lasot esi sajutis, ka gaisma pēkšņi mainās, it kā vārdi paši gribētu tevi vest tālāk? Būtu prieks uzzināt, kādi mazi vai lieli signāli pavada tavu ceļu.

Un vai esi jelkad turējis rokā Venēras ķemmes gliemežvāku? Es vēl nekad!

Ar pateicību un gaidām,
Anna
Jūras bibliotekāre

A Sea Library Pilgrimage: The Second Log
A Sea Library Pilgrimage: The First Log
A Sea Library Pilgrimage Begins

Foto: Kristians Zariņš (15)