“A Dreamer’s Search”: Interview with Eric Downs about his Debut Movie and Artist Rockwell Kent

“You were one of the film’s earliest supporters,” writes Eric Downs, an Alaskan filmmaker, in an e-mail sent to me this autumn. “I want to let you know just how much that support means to me; it helped me keep pushing down the trail toward the finish line.” I invited Eric to an interview back in 2020, when I first heard about him making a movie about an American painter, illustrator, writer, sailor, and adventurer Rockwell Kent. I was thrilled because Kent is an artist that can draw water as no one else can. He is an artist who made one of the most beautiful illustrations for Herman Melville’s “Moby-Dick” (in 1930).

It took two challenging years for Eric Downs and his team to finish the movie “A Dreamer’s Search”, his debut in cinema, and in that way to fulfill a dream of his own. He succeeded. By the end of this summer, the half-an-hour-long movie was finished. It will be on view at film festivals next spring. In the e-mail, Eric Downs was sending me his answers. He was ready to tell about this adventure.

“A Dreamer’s Search” is dedicated to a certain period in Rockwell Kent’s (1882–1971) life when he spent a year on a Fox Island in Alaska, and he wasn’t alone. In 1918, the artist leaves New York City with his eight-year-old son and travels to the rugged wilderness of Alaska in search of inspiration. Kent settles on a remote island, isolated and free to do his work. Father and son’s connection blossoms as they embrace the wilderness experience together. Surrounded by the quiet magnificence of Fox Island, Kent creates the drawings and paintings that will catapult his career to national success and turn his dream into reality. 

What led you to make a film about artist Rockwell Kent?

In 1926, after becoming a successful artist, Rockwell Kent purchased the Asgaard farm in Au Sable Forks, NY, between Lake Champlain and the Adirondack Mountains. During the 1950s and 1960s, my father and mother grew up just 10 miles from Rockwell Kent’s farm. In the mid-1970s, they moved to Alaska, where I was born. My entire life, I have been traveling back and forth from Alaska to northern New York.

In 2014, my cousin, an artist and art teacher from New York, came to Alaska for a special visit. I remember saying to her before her visit, “We should go on an adventure when you get here. Wasn’t there some artist from New York that came to Alaska years ago?” She told me that his name was Rockwell Kent.

I went to work researching Kent and his 1918 Alaskan adventure. My Uncle recommended that I contact Doug Capra, a local author, and historian who knows Kent’s Alaskan story better than anyone. Doug agreed to meet us at the local coffee shop in Seward, Alaska, where he spent over two hours telling us amazing stories.

He even drew a treasure map of where we could find the remains of Kent’s cabin.

My cousin and I arrived at Fox Island and set off “exploring the unknown.” The cabin was inside the tree line, buried under 100 years of wilderness growth. The only remains were the four foundation logs and the chopping block.

After spending some special time “in” Kent’s cabin, we were off to find the fox pens and the site of Lars Olson’s cabin. Olson was a prospector who helped Kent settle and became his close friend. There was a perfect wilderness trail just behind this area, filled with giant trees and bushes full of blueberries. At the trail’s end, we came upon a sacred place at the edge of the lake. In Kent’s book Wilderness, this was the spot about which he wrote the words: “These are the times in life—when nothing happens—but in quietness, the soul expands.”

The lake’s flat, calm waters reflecting the beautiful mountains in the background gave me an overwhelming moment of internal clarity. Right then, I vowed never to take my connection with the wilderness for granted.

The quietest places can speak the loudest.

That first trip to Fox Island not only planted the seed for me to tell Rockwell Kent’s story but also provided the spark for me to pursue my dream.

In 1918, Kent’s dream of becoming a successful artist was on the edge of failure. He decided to put it all on the line and take one last shot to pursue his true calling. In the spring of 2020, my dream of becoming a filmmaker was on the edge of failure. I summoned the courage and decided to make a film.

I felt a deep connection with Kent’s story and his pursuit. An artist’s journey is often difficult for others to understand. It’s difficult for the artist to explain how and why they must go on the journey. Only one thing is sure: we must go.

What books and materials helped you to get to know him better?

Kent’s art (both paintings and drawings) that he created while in Alaska helped me tell his story. The journal he kept while on Fox Island was later published in the book Wilderness: A Journal of Quiet Adventure in Alaska (1920). It provided a fantastic amount of source material.

I also explored Kent’s childhood and path as a young artist. I had to digest his experiences to understand what drove him to Alaska. Several key interviews he gave at the end of his life shed light on his process as an artist and why he loved to seek solitude in rugged northern climates.

Having historian Doug Capra as a consultant on the film was essential. His insight and knowledge allowed us to build the story on a solid foundation based on actual events.

Rockwell Kent was with his son on Fox Island. What role did the boy’s presence play, in your opinion?

Young Rockie (Rockwell Kent III) gave Kent the freedom to take extraordinary risks while at the same time setting just enough of a boundary to stay on the path and complete his journey. The innocence of a child allows for limitless freedom to explore without the fear of risk or failure. Kent’s journey into the unknown would be challenging for an adult companion to understand or support. His father died when he was only six years old, so I can imagine that taking his son with him on such a trip had a special significance to him.

On the one hand, Kent had Olson, the wise prospector, pioneer, and storyteller; on the other, he had young Rockie’s world full of life and wonder.

I highly recommend Claudia Mcgehee’s children’s book “My Wilderness” (2017), which explores the Alaskan adventure from Rockie’s perspective.

It is a challenge to film in the wilderness. What difficulties and rewards have you experienced capturing Alaska nature on screen?

Any pursuit comes with challenges, and making this film was no different. I decided to focus less on all the obstacles in front of me and more on what I could do each day to bring the story to life.

I let the story take the lead and continued down the path with courage and consistency.

When it came to shooting the film, a long list of challenges required planning before going out into the wilderness, including Covid19, the weather, filming in the ocean, and filming at remote locations. At a certain point, you realize how little control you have. Each time we let go of that control and were present in the moment, accepting what was before us, the journey rewarded us with opportunities to capture things we could’ve never imagined or written a script for. Our team of filmmakers was out there telling the story of Rockwell Kent’s adventure; we were also on our own adventure at the same time.

What is the role of a dreamer in today’s world, more than a hundred years since Rockwell Kent spent months on Fox Island?

I feel like when a dreamer summons the courage, does the work, and pursues their true calling, they can make a genuine change in this world.

Life is full of risks, but I think the most significant risk is to die before pursuing your dream or true calling.

Is there anything you want to tell that no one has asked yet?

Rockwell believed strongly in stepping outside his comfort zone, facing an internal and external struggle to push himself beyond the limits of what he was capable of. The idea of seeking solitude and silence in the wilderness is familiar to hikers, hunters, and prospectors who routinely go out into the woods and return with a smile. In nature, surrounded by God’s creation, it is impossible to put yourself above everything else. The mountains, their reflections in the lake, the silence – it’s an enormous feeling that strips away distractions and helps a person focus on the things that matter.


All stills from “A Dreamer’s Search” are published with the permission of Eric Downs.

If you want to see the film before it hits theaters, contact the Sea Library.

“Jūs bijāt viena no pirmajām filmas atbalstītājām,” šoruden man e-pastā raksta Aļaskas kinorežisors Ēriks Dauns. “Es vēlos pateikt, cik daudz šis atbalsts man nozīmē; tas man palīdzēja turpināt virzīties pa taku līdz finiša līnijai.” Ēriku uz interviju aicināju 2020. gadā, kad pirmo reizi padzirdēju par to, ka viņš veido filmu par amerikāņu gleznotāju, ilustratoru, rakstnieku un jūrnieku Rokvelu Kentu. Es biju sajūsmā, jo Kents ir mākslinieks, kurš zīmēja ūdeni tā, kā neviens cits. Viņš ir mākslinieks, kurš ir radījis vienas no skaistākajām ilustrācijām Hermana Melvila grāmatai “Mobijs Diks” (1930. gadā).

Bija vajadzīgi divi izaicinājumu pilni gadi, lai Ēriks Dauns un viņa komanda pabeigtu filmu “Sapņotāja meklējumi”, kas ir Dauna debija kino, un tādējādi piepilda arī viņa personīgo sapni. Ērikam tas izdevās. Līdz šīs vasaras beigām pusstundu garā īsfilma bija pabeigta. Tā būs skatāma kinofestivālos nākamā gada pavasarī. Pēc šiem diviem gadiem e-pastā Ēriks Dauns man sūtīja savas atbildes. Viņš beidzot bija gatavs pastāstīt, kā viņam gāja.

Filma “Sapņotāja meklējumi” ir veltīta noteiktam Rokvela Kenta (1882–1971) dzīves periodam, kad viņš gadu pavadīja Lapsas salā Aļaskā, turklāt nebija viens. 1918. gadā mākslinieks kopā ar savu astoņus gadus veco dēlu atstāja Ņujorku un devās uz Aļaskas skarbo dabu, lai meklētu iedvesmu. Kents apmetās uz nomaļas salas, izolēts un brīvs darīt savu darbu. Tēva un dēla saikne uzplauka, kad viņi kopā pieņēma šo neskartās dabas pieredzi. Lapsas salas klusā krāšņuma ieskauts Kents radīja zīmējumus un gleznas, kas uzšāva viņa karjeru nebijušos augstumos un pārvērta viņa sapni par realitāti.

Kas jūs pamudināja uzņemt filmu par mākslinieku Rokvelu Kentu?

1926. gadā, kļūstot par veiksmīgu mākslinieku, Rokvels Kents iegādājās Asgardas fermu Au Sable Forksā, Ņujorkā, starp Šampleina ezeru un Adirondakas kalniem. 20. gadsimta 50. un 60. gados mans tēvs un māte uzauga vien 10 jūdžu attālumā no Rokvela Kenta fermas. 70. gadu vidū viņi pārcēlās uz Aļasku, kur piedzimu es. Visu savu dzīvi esmu braukājis starp Aļasku un Ņujorkas ziemeļiem.

2014. gadā mana māsīca, māksliniece un mākslas skolotāja no Ņujorkas, ieradās Aļaskā īpašā vizītē. Atceros, ka pirms apciemojuma viņai teicu: “Kad atbrauksi, mums vajadzētu doties piedzīvojumā. Vai tad nebija kāds mākslinieks no Ņujorkas, kas ieradās Aļaskā pirms daudziem gadiem?” Viņa teica, ka šo mākslinieku sauc Rokvels Kents.

Ķēros pie darba, pētot Kentu un viņa 1918. gada Aļaskas piedzīvojumu. Mans tēvocis ieteica sazināties ar Dagu Kapru (Doug Capra), vietējo autoru un vēsturnieku, kurš labāk par jebkuru citu zina Kenta Aļaskas stāstu. Dags piekrita mūs satikt vietējā kafejnīcā Sevardā, kur viņš pavadīja vairāk nekā divas stundas, stāstot mums neticamas lietas.

Viņš pat uzzīmēja dārgumu karti, kur mēs varētu atrast Kenta būdiņas paliekas.

Kad ar māsīcu ieradāmies Lapsas salā, devāmies izpētīt nezināmo. Kenta būdiņas paliekas bija ieaugušas kokos, apraktas zem 100 gadus ilgas veģetācijas. Pāri ir palikuši tikai četri pamatu baļķi un malkas skaldīšanas bloks.

Pavadījuši īpašu laiku Kenta būdiņas vietā,devāmies meklēt Larsa Olsona mājiņas vietu. Olsons bija pētnieks, kurš palīdzēja Kentam apmesties un kļuva par tuvu draugu. Tieši aiz šīs teritorijas bija lieliska savvaļas taka, kuru ieskāva milzīgi koki un krūmi, pilni ar mellenēm. Takas beigās nonācām svētā vietā ezera krastā. Kenta grāmatā “Wilderness” šī bija vieta, par kuru viņš rakstīja tā: “Šādos dzīves brīžos, kad it kā nekas nenotiek, klusumā dvēsele aug.”

Ezera līdzenie, mierīgie ūdeņi, kuros spoguļojas skaistie kalni, sniedza man nepārspējamu iekšējās skaidrības mirkli. Tieši toreiz es apsolīju nekad neuztvert savu saikni ar savvaļu kā pašsaprotamu.

Klusākās vietas var runāt visskaļāk.

Pirmais brauciens uz Lapsas salu man ne tikai iesēja sēklu vēlmei pastāstīt Rokvela Kenta stāstu, bet arī radīja dzirksteli īstenot pašam savu sapni.

1918. gadā Kenta sapnis kļūt par veiksmīgu mākslinieku bija uz izgāšanās robežas. Viņš nolēma veikt pēdējo šāvienu, lai īstenotu savu patieso aicinājumu. 2020. gada pavasarī mans sapnis kļūt par filmu veidotāju bija uz izgāšanās robežas. Saņēmu drosmi un tomēr nolēmu uzņemt filmu.

Es jutu dziļu saikni ar Kenta stāstu un viņa meklējumiem. Mākslinieka ceļojums citiem bieži ir grūti saprotams. Māksliniekam ir grūti izskaidrot, kā un kāpēc viņam ir jādodas piedzīvojumā. Tikai viens ir skaidrs: mums jāiet.

Kādas grāmatas un materiāli jums palīdzēja Rokvelu Kentu labāk iepazīt?

Stāstu izstāstīt man palīdzēja Kenta māksla (gan gleznas, gan zīmējumi), ko viņš radīja, atrodoties Aļaskā. Dienasgrāmata, kuru viņš rakstīja Lapsas salā, vēlāk tika publicēta grāmatā “Wilderness: A Journal of Quiet Adventure in Alaska” (1920). Tā nodrošināja fantastisku izejmateriālu daudzumu.

Izpētīju arī Kenta bērnību un jaunā mākslinieka ceļu. Man bija jāizlaiž caur sevi visa viņa pieredze, lai saprastu, kas tieši viņu aizveda uz Aļasku. Vairākas intervijas, ko viņš sniedza savas dzīves beigās, atklāja viņa kā mākslinieka radošo procesu un to, kāpēc viņam patika meklēt vientulību skarbos ziemeļu klimatos.

Bija svarīgi, lai filmas konsultants būtu vēsturnieks Dags Kapra. Viņa ieskats un zināšanas ļāva mums veidot stāstu , kas balstīts uz stabila pamata, uz reāliem notikumiem.

Rokvels Kents bija kopā ar savu dēlu Lapsas salā. Kādu lomu, jūsuprāt, spēlēja bērna klātbūtne?

Jaunais Rokijs (Rokvels Kents III) deva Kentam brīvību uzņemties ārkārtēju risku, tajā pašā laikā nosakot tikai pietiekami daudz robežas, lai paliktu uz ceļa un pabeigtu savu ceļojumu. Bērna nevainība sniedza neierobežotu brīvību izpētīt, nebaidoties no radošā riska vai neveiksmes. Pieaugušam līdzcilvēkam, iespējams, būtu grūtāk saprast vai atbalstīt Kenta ceļojumu nezināmajā. Paša Kenta tēvs nomira, kad viņam bija tikai seši gadi, tāpēc varu iedomāties, ka dēla ņemšanai līdzi šādā ceļojumā viņam bija īpaša nozīme.

No vienas puses, Kentam bija Olsons, gudrais pētnieks, pionieris un stāstnieks; no otras, viņam bija jaunā Rokija pasaule, kas bija pilna dzīvīguma un brīnumu.

Es ļoti iesaku Klaudijas Makgehī bērnu grāmatu “My Wilderness”(2017), kas parāda Aļaskas piedzīvojumu no mazā Rokija perspektīvas.

Filmēt savvaļā ir izaicinājums. Kādas grūtības un gandarījumus esat piedzīvojis, tverot Aļaskas dabu ekrānā?

Jebkura nodarbošanās ir saistīta ar izaicinājumiem, un šīs filmas veidošana ne ar ko neatšķīrās. Es nolēmu mazāk koncentrēties uz šķēršļiem, kas nemitīgi bija manā priekšā, un vairāk uz to, ko es varētu darīt katru dienu, lai stāstu atdzīvinātu.

Es ļāvu stāstam uzņemties vadību un drosmīgi un konsekventi turpināju ceļu.

Runājot par filmas uzņemšanu, pirms došanās savvaļā, bija jāplāno garš izaicinājumu saraksts, tostarp Covid19, laikapstākļi, filmēšana okeānā un filmēšana attālās vietās. Vienā brīdī bija jāsaprot, cik maz mēs spējam kontrolēt. Katru reizi, kad palaidām grožus vaļā un bijām klātesoši mirklī, ceļojums mūs uzreiz atalgoja ar iespējām tvert lietas, par kurām nekādi iepriekš nevarējām pat iedomāties vai ierakstīt scenārijā. Kamēr mēs, filmas komanda, stāstījām Rokvela Kenta stāstu, vienlaikus arī mēs paši izdzīvojām savu piedzīvojumu.

Kāda ir sapņotāja loma mūsdienu pasaulē, vairāk nekā simts gadus kopš Rokvels Kents vairākus mēnešus pavadīja Lapsas salā?

Man šķiet, ka tad, kad sapņotājs saņem dūšu, dara darbu un īsteno savu patieso aicinājumu, viņš var pasaulē veikt īstenas pārmaiņas.

Dzīve ir riska pilna, bet domāju, ka vislielākais risks ir nomirt, neīstenojot sapni vai neatsaucoties patiesajam aicinājumam.

Vai ir kaut kas, ko vēlaties pateikt, bet neviens vēl nav jautājis?

Rokvels stingri ticēja iziešanai ārpus savas komforta zonas, saskaroties ar iekšēju un ārēju cīņu, lai izstumtu sevi ārpus savu spēju robežām. Ideja par vientulības un klusuma meklējumiem savvaļā ir pazīstama pārgājienu cienītājiem, medniekiem un meklētājiem, kuri regulāri dodas mežā un atgriežas ar smaidu. Dabā, ko ieskauj Dieva radības, nav iespējams sevi nostādīt augstāk par visu pārējo. Kalni, to atspulgi ezerā, klusums – tā ir milzīga sajūta, kas aizgaiņā niekus un palīdz cilvēkam koncentrēties uz svarīgāko dzīvē.


Visi kadri no filmas “Sapņotāja meklējumi” publicēti ar Ērika Dauna atļauju.

Ja ir vēlme redzēt filmu pirms tās nonākšanas kinoteātros, sazinies ar Jūras bibliotēku.


  1. Thank you for introducing me to Rockwell Kent, he’s not an artist I knew anything about. I will keep an eye out for Downs’ film, It looks beautiful. This sentiment is an excellent one to take into a new year… ‘I feel like when a dreamer summons the courage, does the work, and pursues their true calling, they can make a genuine change in this world.’

    Liked by 1 person

    1. Amy, how wonderful to know that this interview has given you new horizons to explore. I discovered Kent just a few years ago. Have been a fan ever since. The way his eyes make the water flow on paper. And yes, a quote to take with us in 2023. Merry Christmas and Happy New Year to you and yours.


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s