A week ago, I began a pilgrimage – not across continents or oceans, but through my own shelves. For the next twelve months, I will not buy a single new book. Instead, I will walk slowly among the stories already here, letting each one reveal its world in its own time, carrying the idea of the river with me: flowing, bending, pausing, and moving forward.

“I would be who I liked here”

The first book I chose for this pilgrimage is one I have long wanted to read but never did: Ahab’s Wife, or The Star-Gazer by Sena Jeter Naslund. It feels as though it has been waiting for me all these years. Somehow, I knew right away that this was the book for the first leg of my journey.

This book arrived as if by magic. When the Sea Library was opened, the very first visitors from abroad borrowed two books. Upon returning to Sweden, they sent me two others in return – one of them was Ahab’s Wife. A book I probably would not have discovered otherwise, now unfolding in my hands. I began reading it on the night of shooting stars this Tuesday. Since then, I carry it everywhere, opening it whenever I can, reading slowly, without hurry. The story has drawn me in completely, inviting me to linger and embrace the world it creates.

“Those roses were the first time nature surprised me; for the first time she exceeded not only what I wanted but what I had imagined possible.”

In the book there is a lighthouse island, where roses grow and pebbles, when licked, resemble pieces of gold. I do not know yet where this book will take me, but I trust it will show me wonders. Books do magic with your life, and this one feels like the perfect start of my pilgrimage. Hand in hand with little Una.

Yours,
Anna
Sea Librarian

Pirms nedēļas sāku svētceļojumu – ne pāri kontinentiem vai okeāniem, bet caur saviem plauktiem. Nākamo divpadsmit mēnešu laikā nepirkšu nevienu jaunu grāmatu. Tā vietā lēnām iešu cauri jau šeit esošajiem stāstiem, ļaujot katram atklāt savu pasauli savā laikā, nēsājot sev līdzi upes ideju: plūst, līkumot, palēnināties un atkal turpināt gaitu.

“Es šeit būšu tāda, kādai man patiktu būt.”

Pirmā grāmata šim svētceļojumam ir tā, ko jau ilgi vēlējos lasīt, bet kaut kā nekad nebiju sākusi: Ahab’s Wife, or The Star-Gazer, kuras autore ir Sena Jeter Naslund. Tagad uzreiz zināju, ka tā būs pirmā, ko izņemt no plaukta.

Grāmata atnāca kā negaidīta dāvana. Kad Jūras bibliotēka atvērās, pirmie ārzemju apmeklētāji aizņēmās divas grāmatas. Atgriežoties Zviedrijā, viņi atsūtīja man divas citas — viena no tām bija Ahab’s Wife. Grāmata, ko citādi, iespējams, nekad nebūtu atklājusi. Lasīšanu sāku zvaigžņu lietus laikā otrdien. Kopš tā brīža grāmata ceļo man līdzi it visur; atveru to, kad vien varu, lasot lēnām, bez steigas. Stāsts pilnībā ievelk, aicinot uzkavēties un iejusties pasaulē, ko tas uzbur.

“Tās rozes bija pirmā reize, kad daba mani patiešām pārsteidza; pirmo reizi viņa pārsniedza ne tikai to, ko es vēlējos, bet arī to, ko vispār spēju iztēloties kā iespējamu.”

Grāmatā ir bākas sala, kur aug rozes un rindojas oļi, kurus nolaizot, tie atgādina zelta gabalus. Nezinu, kur šī grāmata mani aizvedīs, bet ticu, ka brīnumu netrūks. Grāmatas ir maģiskas, un šī šķiet kā izcils sākums manam ceļojumam pa metaforisko upes gultni. Roku rokā ar mazo Unu.

Tava Anna,
Jūras bibliotekāre

Foto: Anna Iltnere / Sea Library