This summer I adopted a seahorse named Namid or the Star-Dancer in Chippewa Native American. The Short Snouted British seahorse isn’t galloping around the Sea Library right now; an adoption is a form of monthly support to the important job the Seahorse Trust have been doing for more than twenty years.
The Seahorse Trust was founded in 2000 by Neil Garrick–Maidment, naturalist, conservationist and author. The trust has become known throughout the world for its seahorse work; at government and local level, especially with British Seahorses; that Neil got recognised as a native species and fully protected. There are two species of British seahorses: The Short Snouted and the Spiny seahorse.
Seahorses are mainly found in shallow tropical and temperate salt water throughout the world. These two species love to hang out from the Shetland Isles mainly down the west coast of the UK (and all around Ireland) and along the south coast of England. There have also been sightings of seahorses on the east coast and a few years ago they were found in the North Sea and across the Channel in France.
Neil Garrick–Maidment has worked with the natural world for the last forty-six years and seahorses have been a major part of that work throughout, however he has also worked with dolphins (while still at school in Malta, where he grew up), sharks, seals, other sea creatures, also elephants, wolves, chimpanzees, tigers and many other land species. The work he has done and still continues to makes me wonder, if Neil has discovered a way to trick time. He believes in the philosophy that “things will only happen if you make them happen”.
Neil’s passion for nature and energy is inspiring. Amongst his legal successes have been winning a Judicial review against the British government over illegal activity when placing oil rigs in the sea. He has also had a lot of success stemming the illegal trade in seahorses through social media and online platforms such as Facebook, Amazon, Etsy and so many others where it is now policy to not allow the sale of seahorses per se.
In the nineties, Neil was a self-employed owner and founder of the Seahorse Nature Aquarium, which was Europe’s only purpose built Seahorse Research Conservation and Education Centre. With his wife they designed, built and ran the centre, in which they carried out research into captive breeding of Seahorses and surveys regarding the British Seahorses. It was this survey work that led to the protection of both British species of seahorse in 2008.
Since then he has concentrated, amongst other sites on Studland Bay in Dorset, which he achieved Marine Conservation Zone status in 2019 and at present is working with a group, including Boatfolk marina and boating services and Southampton University to install ecomoorings (designed to avoid making contact with the fragile marine habitat, eliminating the destructive action of moving chains and lighter duty anchors) into the site to preserve the seagrass from further damage and to protect the Spiny Seahorses, that go there to breed. The first ten ecomoorings were installed this August. As a passionate rewilder, Neil believes that we need to look at landscape-scale conservation as it is the only way humanity will survive, alongside our natural cousins.
Neil has also designed and built public aquariums, educational toys for kids and written books, including Seahorses: Conservation and Care (2003), Seahorses (Practical Fishkeeper’s Guide) (2002).
Neil Garrick-Maidment’s heart belongs to seahorses. Kids Sea Library had a chance to ask him more about his wonderful job.
How did you become a marine biologist with a focus on seahorses?
It was by accident. I have worked with animals since I was fourteen growing up in Malta and when I was young I used to help out in a local aquarium here in England. The owner had seahorses and he asked me to look after them. That was forty-six years ago and I am still doing it.
What is your favourite part of your job?
Diving underwater to look for and study seahorses. I love diving. To be in the serene undersea environment is amazing. I have dived all over the world not just with seahorses but we so many other species, including a dive in Sudan, where I was surrounded by six large species of shark including Hammerheads and Tiger Sharks. I felt so at peace in that world and certainly was not frightened, there was no need to be.
What challenges are there to study and protect seahorses?
Too many to list but they mainly come from mankind. Many of us are inconsiderate to other species we shares the planet with. What most of us do not realise is, without nature there are no humans. We cannot keep destroying our planet, without it affecting us.
Has something strange or scary happened while diving under the sea?
To be honest, no, I am a cautious diver and never panic. I have come across so many beautiful things under the sea and I get pleasure from even the smallest of shrimp to the largest of sharks. I just love being under the sea.
What are your main inspirations?
I want to keep diving forever and spend as much time underwater as possible. I would also like to get humans to understand that nature cannot be exploited forever before the planet dies.
Every day, I learn something new and so if I can keep doing that then I will be very happy.
Is there a book about seahorses that you would suggest to read?
I have written five books on seahorses but nobody has ever written the ultimate book on seahorses. I have one in draft that I am trying to complete based on forty-six years of working with seahorses, and so maybe one day I will finish it.
What does the sea mean to you?
I am a thalassophile, which means I love the sea, whether I am next to it, on it, in it, or under it. I have to go and visit the sea many times a week and if I don’t, then I get sad. Just sitting gazing at the sea is an amazing experience, it gives you time to reflect and there is always something to see.
***
Šovasar adoptēju jūraszirdziņu vārdā Namids jeb zvaigžņu dejotājs indiāņu valodā. Patlaban Īsdeguna jūraszirdziņš neauļo pa Jūras bibliotēku. Adopcija ir simboliska – kā ikmēneša atbalsts būtiskajam darbam, kuru jau vairāk nekā divdesmit gadus īsteno Jūraszirdziņu trasts (The Seahorse Trust) Lielbritānijā.
The Seahorse Trust ir labdarības organizācija, kuru 2000. gadā dibināja dabaszinātnieks, dabas aizsardzības speciālists un autors Nīls Geriks-Meidments (Neil Garrick–Maidment). Tā ir kļuvusi pasaulē pazīstama, galvenokārt pateicoties darbam ar jūraszirdziņiem gan vietējā, gan valsts mērogā. Viens no redzamākajiem panākumiem ir Britu jūraszirdziņu kā vietējo sugu atzīšana un aizsardzība. Ir divas Britu jūraszirdziņu sugas: Īsdeguna un Dzelkšņotais jūraszirdziņš.
Jūraszirdziņi ierasti uzturas seklos tropiskos vai mērenos jūras ūdeņos visā pasaulē. Šīs divas sugas mīt Anglijas rietumu krastā, gar Īrijas krasta līniju un Anglijas dienvidos. Tie ir manīti arī austrumu krastā un Ziemeļjūrā, pat Francijā pie Lamanša kanāla.
Nīls Geriks-Meidments dabas nozarē strādājis jau 46 gadus. Lai arī jūraszirdziņiem ir bijusi galvenā loma viņa dzīvē, Nīls ir strādājis arī ar delfīniem (kad bija vēl skolnieks Maltā, kur uzauga), haizivīm, roņiem, citiem jūras dzīvniekiem, kā arī ar ziloņiem, vilkiem, šimpanzēm, tīģeriem un virkni citu zemes radību. Darba apjoms, ko viņš jau ir paveicis un ko joprojām turpina, liek man aizdomāties, vai tikai Nīls nav atradis veidu, kā apmānīt laiku? “Lietas notiks tikai tad, ja palīdzēsi tām notikt,” uzskata dabaszinātnieks, un viņa dzīves filozofija vainagojas ar panākumiem.
Nīla aizrautība un enerģija iedvesmo. Viņš reiz pat tiesā uzvarējis britu valdību, pierādot, ka naftas platformas tā jūrā ir izlikusi nelegāli. Veiksmīga bijusi arī viņa cīņa, lai ierobežotu jūraszirdziņu nelikumīgu tirdzniecību, izmantojot tādas sociālo mediju un tīmekļa platformas kā Facebook, Amazon, Etsy un citas, kurās patlaban ieviests stingrs aizliegums jūraszirdziņus pirkt un pārdot.
Deviņdesmitajos Nīls atvēra Jūraszirdziņu Dabas akvāriju. Tobrīd tas bija Eiropā vienīgais īpaši veidotais Jūraszirdziņu izpētes un izglītības centrs. Kopā ar sievu viņi to saviem līdzekļiem projektēja, cēla un vadīja. Centrā notiekošā izpēte ļāva 2008. gadā atzīt un aizsargāt abas Britu jūraszirdziņu sugas.
Kopš tā laika Nīla darbs pamatā notiek Dorsetas piekrastē: Stadlendas līcis 2019. gadā tika atzīts par aizsargājamo jūras teritoriju. Patlaban norit darbs pie eko noenkurošanās vietu izveides, tādējādi saglabājot jūras bitopu – jūraszāļu pļavas un līdz ar to arī Dzelkšņainos jūraszirdziņus, kas tajās vairojas – un pasargājot no smagu enkuru un ķēžu posta. Šovasar augustā tika uzstādītas desmit eko noenkurošanās vietas. Būdams kaislīgs dabas atjaunošanas aizstāvis, Nīls tic, ka cilvēces un citu sugu izdzīvošanai ir akūti nepieciešams īstenot ainavu mēroga dabas aizsardzības projektus.
Nīls ir arīdzan dizainējis un būvējis publiskos akvārijus, radījis izglītojošas rotaļlietas bērniem un sarakstījis vairākas grāmatas, tostarp Seahorses: Conservation and Care (2003) un Seahorses: Practical Fishkeeper’s Guide (2002).
Nīla Gerika-Meidmenta sirds pieder jūraszirdziņiem. Bērnu Jūras bibliotēkai bija lieliska iespēja sazināties un noskaidrot vairāk par darbu, kuru Nīls diendienā dara un mīl.
Kā jūs kļuvāt par jūras biologu ar fokusu uz jūraszirdziņiem?
Nejauši. Biju strādājis ar dzīvniekiem jau kopš četrpadsmit gadu vecuma, kad uzaugu Maltā, un jaunībā palīdzēju vietējā akvārijā tepat Anglijā. Īpašniekam bija jūraszirdziņi, un viņš palūdza mani tos pieskatīt. Tas bija pirms četrdesmit sešiem gadiem, bet es joprojām to daru.
Kura ir jūsu mīļākā darba daļa?
Nirt zem ūdens, lai uzmeklētu un pētītu jūraszirdziņus. Man ļoti patīk nirt. Atrasties mierpilnajā zemūdens vidē ir kas neaprakstāms. Esmu niris daudzās pasaules vietās ne tikai meklējot jūraszirdziņus, bet pētot arī citas sugas. Reiz niru Sudānā, kur mani ielenca sešas dažādas haizivju sugas, ieskaitot āmurgalvas un tīģerhaizivis. Tajā pasaulē izjūtu tik lielu mieru, ka noteikti nebiju nobijies, jo nebija iemesla baidīties.
Kādi ir izaicinājumi, pētot un aizsargājot jūraszirdziņus?
Pārāk daudz, lai visus uzskaitītu, bet galvenokārt tos rada cilvēce, kas ir neuzmanīga pret citām sugām, ar kurām dala planētu. Cilvēce neizprot, ka bez dabas nav arī cilvēka. Mēs nevaram tā vienkārši turpināt iznīcināt mūsu planētu, nerēķinoties, ka tas ietekmēs arī mūs.
Vai, nirstot jūrā, ir atgadījies kas savāds vai pat baiss?
Ja godīgi, nē. Esmu piesardzīgs nirējs un nekad neļaujos panikai. Zem jūras esmu sastapies ar ārkārtīgi skaistiem skatiem, un baudu man sagādā gan vismazākā garnele, gan vislielākā haizivs. Man vienkārši ļoti patīk tur būt.
Kas jūs iedvesmo?
Vēlos nirt visu mūžu un pavadīt zemūdens pasaulē tik daudz laika, cik vien iespējams. Es gribētu arī panākt, lai cilvēki reiz saprastu, ka dabu nevar nebeidzami ekspluatēt – tā reiz aizies bojā. Katru dienu iemācos ko jaunu, un ja tā varētu turpināt, tad es būtu ļoti laimīgs.
Vai ir kāda grāmata par jūraszirdziņiem, kuru jūs ieteiktu izlasīt?
Pats esmu sarakstījis piecas grāmatas par jūraszirdziņiem, bet neviens vēl nav sarakstījis to vienu vienīgo un visaptverošāko grāmatu. Man ir uzmetums, ko cenšos pabeigt un kas ir balstīts uz četrdesmit sešu gadu pieredzi darbā ar jūraszirdziņiem; varbūt kādu dienu to pabeigšu.
Ko jums nozīmē jūra?
Esmu talasofīls, kas nozīmē, ka es mīlu jūru, vienalga vai esmu tai līdzās, uz vai zem tās. Man ir jāaiziet līdz jūrai vairākas reizes nedeļā. Ja es to nedaru, tad kļūstu bēdīgs. Tāpat vien sēdēt un skatīties jūrā jau vien ir brīnišķīgi: ir laiks padomāt, un jūrā vienmēr ir ko redzēt.
Sea Library 