The sea is not made of water. This is a challenging phrase, isn’t it? It is also a title for a new book by British writer Adam Nicolson, published this summer. Both this sentence and the book invite you to look closer and think deeper about the natural world around us.
Of course, the sea is made of water, you will say. But what is the water made of? What creatures live in it, both great and teeny tiny? If you would go out in the ocean and scoop a handful of water, you would hold a whole world of organisms in your palm – a microscopic world of plankton. More than 1 billion microorganisms live in every liter of seawater!
Plankton are the diverse collection of organisms found in water that are unable to propel themselves against a current or wind, so they drift, wherever the streams take them. Marine microorganisms hold an essential place in the oceanic ecosystem, representing more than two thirds of the marine biomass. Can you imagine that! In the ocean, plankton provide a crucial source of food to many small and large aquatic organisms, from molluscs to whales.
They are the first link in a huge food chain, feeding a large part of humanity at the other end.
Largely thanks to plankton, we can breathe. To say that Amazon rainforest serve as planet’s lungs is a bit of a misconception. 50 percent of the oxygen on earth is produced by the ocean and in particular by plankton. These photosynthetic microalgae and bacteria capture atmospheric carbon dioxide and in return deliver half the oxygen we breathe every day.
An essential cog in the great climate machine, the functioning of this microbial world remains largely unknown for the time being: an uncharted territory for scientists.
The Sea Library was recently asked by a seafood restaurant “Planktons”, soon to be open in Riga, to curate a collection of books about the mesmerising world of plankton for customer to skim through and read. I knew right away that the collection wouldn’t be complete without the Plankton: Wonders of the Drifting World, a book by French scientist Christian Sardet.
Plankton is a possibility for us to see these creatures up close for the first time. Through hundreds of close-up photographs, Plankton transports readers into the currents. The creatures’ vibrant colors pop against the black pages, allowing readers to examine every eye and follow every tentacle. Jellyfish, tadpoles, and bacteria all find a place in the book, representing the broad scope of organisms dependent on drifting currents.
Christian Sardet’s enlightening text explains the biological underpinnings of each species while connecting them to the larger living world. He begins with plankton’s origins and history, then dives into each group, covering ctenophores and cnidarians, crustaceans and mollusks, and worms and tadpoles. He also demonstrates the impact of plankton in our lives.
First published in 2015, Plankton recently underwent a second printing and is available again. The book is a part of an encompassing project, Plankton Chronicles, imagined by Christian Sardet and realized together with his team. It started as an ocean expedition on a schooner Tara, dedicated to the global study of plankton. The expedition, coordinated by Sardet, lasted from 2009 to 2013 and has been manifested into an online collection of photos and videos available at planktonchronicles.org, as well as the book and traveling exhibitions.
For a few more days (until October 17) a dozen large format photos of plankton are on view during the first edition of the Photoclimate Biennial in Paris. Alongside photos of corals by Pete West and works on micro-plastic pollution by Mandy Barker, the exhibition is displayed on a monumental structure – a coral-like sculpture – designed by French artist Jérémy Gobé.
The life of plankton has never been so visible and so close to people ever before.
Would you like to become a plankton explorer one day? Kids Sea Library sent Christian Sardet a letter to ask more about his amazing job as a plankton chronicler.
How did you become so interested in plankton?
Two reasons: my cell biology laboratory (my research was on the fertilization and development of marine embryos) was for 30 years at a marine station in Villefranche-sur-Mer famous for its research on plankton. In 2008 with two colleagues we imagined and initiated Tara oceans expedition to explore plankton globally in all oceans.
What is your favorite part of working with plankton?
The beauty and diversity of organisms inspired me to photograph and film them to share with my colleagues and public. Plankton chronicles www.planktonchronicles.org were done first and then came the book and exhibits.
What challenges are there to explore the world of these tiny water organisms?
You need to identify tiny organisms like viruses and bacteria as well as large ones like jellyfish, which are also part of plankton (they drift with the currents). Imaging and analyzing the genes of the organisms allows identification of the genus and species of most of them from viruses and bacteria to protists and animals and their larvae and embryos. This requires working as a team with people of different specialties and with the most advanced technologies.
Has something unforgettable happened during the Tara expedition?
The expedition lasted for more than three years (and the work on collecting, and analyzing samples still continue today). So many unforgettable events happened, extraordinary samples, storms, meeting people and children at ports of call, scientific discoveries, etc. – a real scientific and human adventure.
What are your main inspirations?
Art and science, expeditions, adventures, friendships.
Is there a book about plankton apart from Plankton: Wonders of a Drifting World that you would suggest to read?
I am a cell biologist and just read and loved What is Life by Paul Nurse. Also A. C. Hardy The Open Sea: The World of Plankton.
What does the sea mean to you?
It means a lot, I mostly lived and worked by the sea (San Francisco and now near Nice) and often camped by the sea with my parents who loved fishing when I was young.
***
Jūra nav ūdens. Cik izaicinoša frāze, vai ne? Tas ir nosaukums britu rakstnieka Adama Nikolsona jaunākajai grāmatai The Sea is not Made of Water, kas klajā nāca šovasar. Gan teikums, gan pati grāmata aicina palūkoties tuvāk un padomāt dziļāk par dabu ap mums.
Protams, ka jūra ir ūdens, tu teiksi. Bet no kā tad ūdens sastāv? Kādas lielas un mazas – ar neaprbuņoti aci nesaskatāmas – radības tajā dzīvo? Ja tu dotos okeānā un pasmeltu sauju, tad plaukstā uz brīdi turētu lērumu organismu – planktonu pasauli. Vienā litrā jūras ūdens ir vairāk nekā miljards mikroorganismu!
Planktons ir dažnedažādu ūdens organismu kopums. Šīs radības nespēj pašas ķepuroties pret straumi vai vēju, tālab tās dreifē, lai kurp straume nestu. Jūras mikroorganismiem ir būtiska loma okeāna ekosistēmā. Tie veido vairāk nekā divas trešdaļas jūras biomasas. Nevis jūras zīdītāji un zivis, bet sīkie organismi. Vai spēj to iztēloties? Planktons ir svarīgs pārtikas avots neskaitāmām okeāna būtnēm, kā lielām, tā mazām: no moluskiem līdz pat vaļiem. Planktons ir pirmais barības ķēdes posms, galu galā pabarojot lielu daļu cilvēces ķēdes otrā galā.
Lielā mērā pateicoties tieši planktonam, mēs varam elpot. Teikt, ka Amazones lietusmeži ir planētas plaušas, ir neprecīzi. Piecdesmit procentus no Zemes skābekļa rada okeāns – jo īpaši planktons. Mikroaļģes un baktērijas, kas veic fotosintēzi, uzsūc lielu daļu planētas oglekļa dioksīda un pārveido to skābeklī, nodrošinot pusi no labā gaisa, ko diendienā patērējam.
Lai arī būtisks zobrats klimata mašīnā, tomēr par šo mikroskopisko pasauli joprojām daudz ko nezinām. Planktons ir plaša un neizpētīta teritorija, kurā zinātniekiem ienirt.
Nesen jūrasvelšu restorāns “Planktons”, kurš drīzumā atvērsies Rīgā, aicināja Jūras bibliotēku izveidot īpašu grāmatu kolekciju, veltītu hipnotizējošajai planktonu pasaulei, lai restorāna klientiem, tostarp bērniem, būtu ko pārlapot un palasīt. Uzreiz zināju, ka kolekcija nebūtu pilnīga bez franču zinātnieka Kristiana Sardē (Christian Sardet) pasakainās grāmatas Plankton: Wonders of the Drifting World. Tā publicēta 2015. gadā un nupat kā pārizdota.
Šī grāmata pirmoreiz ļauj tik tuvu apskatīt mazās jūras radības. Simtiem tuvplāna fotogrāfiju aizrauj lasītāju līdzi straumei. Planktona organismu spilgtās krāsas lieliski izceļas uz melnajām lappusēm. Viegli var izpētīt ik actiņu un tausteknīti. Medūzas, kurkuļi un baktērijas, it visi planktona organismi – straumju dreifētāji – rod vietu grāmatā.
Kristiana Sardē teksts izskaidro katras sugas bioloģiskos pamatus un vietu dzīvās pasaules kontekstā. Grāmata sākas ar planktona vēsturi un izcelsmi, tad sīkāk tiek stāstīts par katru sugu grupu. Sardē arīdzan parāda, kāda ir planktonu ietekme uz mūsu ikdienu.
Grāmata ir daļa no visaptverošāka projekta “Planktona Hronika”, kuras idejas autors ir Kristians Sardē. Projekts aizsākās kā okeāna ekspedīcija, kuru koordinēja Sardē pats, un kas bija veltīta globālai planktona izpētei. Ekspedīcija ar šoneri Tara ilga no 2009. līdz 2013. gadam un tās rezultātā tapusi ne vien ārkārtīgi skaista un izglītojoša bilžu un filmiņu kolekcija, kas pieejama tiešsaistē, bet arī jau minētā grāmata un ceļojošās izstādes.
Vēl tikai dažas dienas (līdz 17. oktobrim) ducis lielizmēra planktona fotogrāfiju ir apskatāms pirmajā Fotoklimata biennālē Parīzē. Darbi atrodas pilsētvidē, izkārtoti uz monumentālas struktūras – franču mākslinieka Žeremija Gobē (Jérémy Gobé) radītas koraļļa formas skulptūras kopā ar Pīta Vesta (Pete West) koraļļu fotogrāfijām un Mendijas Beikers (Mandy Baker) darbiem, kas veltīti mikroplastmasas piesārņojumam.
Vēl nekad iepriekš planktona dzīve nav bijusi tik redzama un pieejama cilvēkiem.
Vai arī tu vēlētos reiz kļūt par planktona pētnieku? Bērnu Jūras bibliotēka uzrakstīja Kristianam Sardē vēstuli, lai uzzinātu vairāk par viņa darbu – būt par planktona hronistu.
Kā aizsākās jūsu interese par planktonu?
Mana šūnu bioloģijas laboratorija (pētīju jūras embriju apaugļošanu un attīstību) trīsdesmit gadus atradās jūras stacijā Villefranche-sur-Mer pilsētā Francijā, kas ir slavena tieši ar pētījumiem planktonu jomā. 2008. gadā ar diviem kolēģiem iztēlojāmies un drīz arī iniciējām okeānu ekspedīciju Tara, lai, kuģojot pa pasaules okeāniem, izzinātu planktonu.
Kas jums visvairāk patīk darbā ar planktonu?
Šo organismu skaistums un dažādība iedvesmoja mani tos fotografēt un filmēt, lai dalītos ne tikai ar kolēģiem, bet iepazīstinātu ar to pasauli arī plašāku sabiedrību. Vispirms radās resurss Planktonu hronika, kam sekoja grāmata un ceļojošās izstādes.
Kādi ir izaicinājumi, pētot šo mazītiņo ūdens organismu pasauli?
Ir jāspēj identificēt tik sīkus organismus kā vīrusi un baktērijas, kā arī tik lielus kā medūzas, kas arī pieder pie planktona (jo dreifē līdzi straumēm). Nepieciešams uzņemt attēlus, analizēt organismu gēnus, lai varētu identificēt lielāko daļu sugu: vīrusus un baktērijas, protistus un dzīvniekus, kā arī to kāpurus un embrijus. Lai to visu paveiktu, ir nepieciešams strādāt komandā ar dažādu specialitāšu pārstāvjiem un pielietojot vismodernākās tehnoloģijas.
Vai ekspedīcijas Tara laikā atgadījās kas neaizmirstams?
Ekspedīcija ilga vairāk nekā trīs gadus (darbs pie paraugu vākšanas un analizēšanas turpinās vēl šodien), līdz ar ko piedzīvojām virkni neaizmirstamu mirkļu: neparastu paraugu atrašanu, vētras, iespēju satikt cilvēkus, tostarp bērnus, pasaules ostās, veikt zinātniskus atklājumus utt. – īsta ekspedīcija zinātnes un cilvēku pasaulē.
Kas jūs iedvesmo?
Mākslas un zinātne, ekspedīcijas, piedzīvojumi, draudzības.
Vai ir kāda grāmata par planktonu vēl bez jūsu saraksītās, kuru jūs ieteiktu izlasīt?
Esmu šūnu biologs un tikko izlasīju What is Life, kuras autors ir Paul Nurse, un man tā ļoti patika. Iesaku arī The Open Sea: The World of Plankton, kuru sarakstījis A.C. Hardy.
Ko jums nozīmē jūra?
Tā man nozīmē ļoti daudz, jo pārsvarā esmu dzīvojis un strādājis pie jūras (reiz Sanfrancisko, bet tagad tuvu Nicai). Bērnībā ar vecākiem bieži nakšņojām pie jūras. Viņiem ļoti patika makšķerēt.
Sea Library 