She was sailing the Baltic Sea, when I noticed her wooden boat Larry in the online sea of Twitter. A women in her twenties, Hannah Stowe, inspires. She is marine biologist, sailor, artist and also a nature writer. Right now Hannah is working on her debut book Move Like Water that will be published in spring 2023 by Granta Books. It is a work of non-fiction about our human relationship with the sea and the creatures who inhabit it.
Born beneath the sweep of a lighthouse beacon on the Pembrokeshire coast in Wales to an artist Jackie Morris, Hannah’s life is connected to the sea and its animals on so many levels. She has worked on research boats, written a dissertation on common dolphin, listened to whale songs and sailed at night under starry sky. Her book will be filled with salty stories and her magical pen and ink drawings.
Science, creativity and mastery to handle a ship in rough waters have turned Hannah Stowe into a modern Renaissance woman, an inspiration for future generation of girls and boys who love the sea as much as she does. Kids Sea Library wrote a letter and asked Hannah Stowe to tell more about her jobs.
How did you become a marine ecologist, sailor, artist and writer?
I grew up in a little cottage next to the sea in Wales. Our windows used to get covered in salt spray, I used to fall asleep every night watching the beam of Strumble head lighthouse, and we spent almost every day in the sea. When I finished school, I actually spent nine months in art college, and I think until then I hadn’t even realised how much I cared about the sea because it just was in every single thing I did. I focused my projects on the water, but really came to realise that at that point in my life, sitting in a studio every day wasn’t for me. I wanted to be on the sea, to go on voyages and soak up the inspiration that way.
When I was 18, I started working on boats, and everything kind of went from there. I also cared a lot about marine life, and wanted to learn as much as I could about the creatures in our seas, especially the whales and dolphins I was seeing as there always seemed to be a lot of unknowns associated with them in the text books I was reading. As a result, I started studying as well as sailing. Eventually I ended up working on a sailing boat that surveys whales and dolphins, which was perfect. I did always write, keeping field journals and travel journals, and things grew from there until the point where I felt like writing really was the right path.
I am working on my first book at the moment, which is called Move Like Water. It is an examination of a human relationship with the sea, how the sea shapes us and how we in turn have influenced the past and shaped the future of our oceans. This book is part memoir and part nature writing. The aim is to leave you feeling the sea air on your skin, as sure as you feel a pull to protect our oceans. Move Like Water provides an insight into a personal odyssey, into what it is like to live at sea and to sail as a young woman. The book will contain illustrations, to allow the reader to immerse even further.
What is your favourite part of all the things you do?
The answer to this question is – all of it! I have always felt like my talents lay in quite a few areas. Sometimes while I was studying I would feel too emotional to be a scientist, or that any sort of artistic or aesthetic expression didn’t really fit. I liked to combine scientific research with sailing as it felt a little more purposeful. While I was sailing I always journaled and painted, so actually working on Move Like Water feels so freeing as I feel like I can use all of the areas of my character at once.
What challenges are there to achieve the goals you set for yourself?
These have really changed over time, as have my goals. When I was 18, my goal was just to find a job on a boat, where I could get paid. As I progressed, I wanted to become a better sailor, so started looking for experiences that would allow me to learn. That can be very challenging, you have to be very outgoing and really search for opportunities. You have to be very open, and talk to people about what you want, as quite often, opportunities are not advertised. I was always prepared to drop everything if the right opportunity came up for me.
The challenge of sailing while studying was one of time management. You have to be really disciplined, and usually you have to work to your own deadlines (before the ones that are set by the university). You have to be good at communicating, and really use every second you have.
When I first started to answer this question, I thought that I didn’t really have a goal at the moment, but in answering I’ve realised that I do. My current goal is to work in a sustainable, healthy and balanced manner, that maximizes creative output. This is challenging in its own way, as I feel like you have to stick to boundaries, to be ok with saying no to opportunities, and to really trust the process. The last one is something my mum is really good at reminding me to do.
Has something fun or scary happened while sailing the seas?
Well, there really are a lot of things, but one I can think of that happened really recently is that I was sailing on the North Sea with my boyfriend. The weather forecast was supposed to be for really light winds, but in reality, it was gusting about 37 knots… He was very sick, it was really rough, and we had engine problems as we tried to come into the marina at the end of the passage. Despite this, we actually both had a really great time, and had spent most of the day laughing, and saw loads of seabirds and some porpoise (although we were also tired and relieved to be at the other end).
What are your main inspirations?
I definitely get inspiration from a lot of areas. It’s impossible to not mention the sea! Also my mother, as she really helped me see that you can make a job out of anything if you work hard enough, and always encouraged me to follow my passions. If I’m searching for ideas, I like to play a game called Othello (it’s also sometimes called Go), as when I play it, my mind goes to this really nice tranquil state where ideas just float in and out. I read a really varied selection of books, just because you never know what will stand out to you, or what you can learn.
Is there a book about the sea that you would suggest to read?
Recently I read an unpublished (in her lifetime), unedited manuscript called Lost Island by Barbara Newhall Follett, which you can find copies of if you search. It really stood out to me as I felt like it had the best descriptions of being at sea in a wooden boat that I have ever read.
What does the sea mean to you?
For me, the sea is a physical representation of something that is so vast, so complicated, so beautiful that you will never fully understand it. That edge of knowledge inspires so much wonder. It’s also powerful yet vulnerable, calming and chaotic, all at the same time.
Follow Hannah Stowe on Instagram @hannahlilystowe or Twitter @hannahlilystowe.
***
Viņa burāja pa Baltijas jūru, kad Twitter plašumos pamanīju bildi ar koka laivu Larry. Jaunā sieviete Hanna Stouva, kurai nav vēl pat trīsdemit gadu, iedvesmo. Viņa ir jūras ekoloģe, jūrniece, māksliniece un arī rakstniece. 2023. gada pavasarī Granta Books paspārnē klajā nāks viņas pirmā grāmata Move Like Water (“Kusties kā ūdens”). Memuāra un dabas literatūras sakausējums stāstīs par cilvēku attiecībām ar jūru un tās radībām.
Hanna Stouva ir dzimusi zem bākas signāluguns stara Pembrokšīras krastā Velsā. Viņas mamma ir pazīstamā māksliniece un grāmatu autore Džekija Morisa. Hannas dzīve ir cieši saistīta ar jūru visdažādākojs veidos. Viņa ir strādājusi uz izpētes kuģiem, rakstījusi disertāciju par delfīniem, klausījusies vaļa dziesmās un burājusi naktī zem zvaigžņotām debesīm. Viņas gaidāmā grāmata būs pilna sāļu stāstu un viņas skaisto zīmējumu.
Zinātne, māksla un profesionālā meistarība vadīt kuģi satrakotos ūdeņos parāda, ka Hanna Stouva ir mūsdienu Renesanses sieviete – iedvesma nākotnes paaudžu meitenēm un zēniem, kuri jūru mīl tikpat ļoti, kā viņa.
Bērnu Jūras bibliotēka uzrakstīja vēstuli un aicināja Hannu pastāstī par saviem darbiem vairāk.
Kā tu kļuvi par jūras ekoloģi, jūrnieci, mākslinieci un rakstnieci?
Es uzaugu mazā piejūras ciematā Velsā. Mūsu logos sitās jūras šļakatas, vakaros aizmigu, vērojot bākas staru tumsā, un gandrīz katru dienu pavadījām jūrā. Kad pabeidzu skolu, es deviņus mēnešus gāju mākslas koledžā, un, man liekas, ka pirms tam nebiju īsti aptvērusi, cik daudz man nozīmē jūra, jo tā parādījās pilnīgi visā, ko darīju. Visi mani projekti bija par ūdeni. Tad arī sapratu, ka sēdēt dienu no dienas studijā nav īsti domāts man. Gribēju būt jūrā, doties jūras braucienos un iedvesmu sasūkties tieši tādā veidā.
Kad man palika astoņpadsmit, sāku strādāt uz laivām, un viss kaut kā tad arī sākās. Man ļoti rūp jūras dzīvnieki, tālab vēlējos iemācīties par tiem, cik vien daudz varu, jo īpaši par vaļiem un delfīniem, jo pamanīju, ka mācību grāmatās, kuras lasīju, ar tiem saistīts daudz nezināmā. Rezultātā es gan burāju, gan arī studēju jūras ekoloģiju. Galu galā nonācu uz laivas, kuras komanda pēta vaļus un delfīnus, kas bija vienkārši lieliski. Vienmēr esmu rakstījusi: gan lauka pētījuma kladēs, gan veicot ceļojumu pierakstus, un pamazām uztaustīju, ka tieši rakstīšana ir man īstais ceļš.
Patlaban strādāju pie savas pirmās grāmatas, kuru sauc “Kusties kā ūdens”. Pētu cilvēka attiecības ar jūru, to, kā jūra mūs veido un kā mēs esam ietekmējuši to pagātnē, kā veidojam mūsu okeānu nākotni. Šī grāmata ir pa daļai memuārs, pa daļai dabas literatūra. Mans mērķis ir ļaut lasītājam sajust jūras gaisu sev uz ādas tikpat skaidri, kā izjust vilkmi aizsargāt mūsu okeānus. “Kusties kā ūdens” ļaus ielūkoties pavisam personiskā odisejā un apjaust, ko nozīmē dzīve jūrā, ko nozīmē burāt kā jaunai sievietei. Grāmatā būs iekļautas arī daudzas manis veidotas ilustrācijas, lai lasītājs varētu stāstītajā ienirt vēl jo dziļāk.
Kas no visa, ko tu dari, tev patīk visvairāk?
Atbilde ir – visu! Man vienmēr ir licies, ka man īsti nav tāda skaidra talanta. Reizēm, kad studēju, jutos pārāk emocionāla, lai būtu zinātniece, vai ka jebkura mākslinieciskā vai estētiskā izpausme īsti neiederējās. Man patīk apvienot zinātnisko izpēti ar burāšanu, jo tad tā šķiet jēgpilnāka. Kad burāju, vienmēr esmu ko pierakstījusi un gleznojusi, līdz ar ko darbs pie “Kusties kā ūdens” šķiet pilnīgi atbrīvojošs, jo es beidzot jūtu, ka varu izmantot visas savas personības šķautnes reizē.
Kādi ir izaicinājumi, lai sasniegtu sev uzstādītos mērķus?
Izaicinājumi tāpat kā mērķi ir laika gaitā mainījušies. Kad man bija astoņpadsmit, man bija tikai viens mērķis – atrast darbu uz laivas, kur varētu arī nopelnīt. Vēlāk vēlējos kļūt jau par labāku jūrnieci, tāpēc sāku meklēt tādas pieredzes iespējas, kas man ļautu apgūt prasmes. Tas, protams, var būt izaicinoši, jo ir jābūt atvērtai, sabiedriskai un tiešām jāmeklē varianti. Ir bieži jārunā ar cilvēkiem, jāstāsta viņiem, kas ir tas, ko tu gribi, jo labākos variantus neviens tā īpaši nereklamē. Es vienmēr biju gatava visu citu mest pie malas, ja vien pie apvāršņa parādītos īstais piedāvājums.
Burāt, kamēr studē, ir laika menedžmenta izaicinājums. Ir jābūt ļoti disciplinētam, un visbiežāk jāstrādā pēc saviem termiņiem (vēl pirms tiem, kurus uzliek universitāte). Ir jāprot labi komunicēt, un tiešām izmantot katru sekundi, kas tev dota.
Kad sāku atbildēt uz šo jautājumu, man likās, ka man patlaban nav tāda izteikta mērķa, bet nu es aptvēru, ka ir gan. Mans mērķis ir strādāt ilgtspējīgā, veselīgā un sabalansētā veidā, kas kāpinātu radošo devumu. Tas ir izaicinājums pats par sevi, jo liek pieturēties pie nospraustām robežām, būt mierā ar to, ka reizēm dažām iespējām ir jāsaka nē, un ka ir tiešām jāuzticas procesam. To pēdējo man ļoti labi atgādina mamma.
Vai, burājot jūrā, ir atgadījies kas īpaši jautrs vai baiss?
Vispār jau daudz kas, bet varu izcelt kaut ko pavisam nesenu, kad ar savu puisi burājām Ziemeļu jūrā. Laika ziņās solīja vieglu vējiņā, bet realitātē pūta 37 mezglus… Manam draugam bija ļoti slikti, tas tiešām nebija nekāds joks, un mums turklāt bija problēmas ar motoru, centāmies iebraukt jahtu piestātnē. Par spīti visam, mēs abi ļoti labi pavadījām laiku, un lielāko dienas daļu smejāmies, un redzējām ārkārtīgi daudz jūras putnu (lai gan, protams, bijām arī ļoti noguruši un uzelpojām, kad nonācām galā).
Kas tevi iedvesmo?
Mani iedvesmo ļoti daudzas lietas. Nevar nepieminēt jūru! Arī mana mamma, jo viņa man palīdzēja ieraudzīt, ka darbu var radīt no jebkā, ja vien tu gana grūti strādā. Viņa vienmēr ir mudinājusi mani sekot savām kaislībām. Ja meklēju kādu ideju, man patīk spēlēt Othello (reizēm sauktu arī par Go), jo, kad to spēlēju, mans prāts nonāk ļoti mierpilnā stāvoklī, kur idejas vienkārši iepeld un izpeld. Lasu ļoti dažādas grāmatas, jo nekad nevar zināt, kas tevi uzrunās vai ko no katras iemācīsies.
Vai ir kāda grāmata par jūru, ko tu ieteiktu izlasīt?
Nesen izlasīju autores Barbaras Ņuhālas Folletas (Barbara Newhall Follett) dzīves laikā nepubicētu un nelabotu manuskriptu Lost Island (“Pazudusī sala”). Ja pameklē, var to atrast! Man tā tiešām palikusi atmiņā, jo nekad iepriekš nebiju lasījusi tik trāpīgus aprakstus, ko nozīmē būt jūrā koka laivā.
Ko tev nozīmē jūra?
Man jūra ir fiziska izpausme kaut kam tik plašam, tik komplicētam, tik skaistam, ka nekad līdz galam to nespēsi saprast. Šī zināšanu robeža iedvesmo daudz brīnumainā. Jūra ir arīdzan spēcīga, tomēr ievainojama, nomierinoša, bet haotiska, viss vienlaicīgi.
Seko Hannai Stouvai instagramā: @hannahlilystowe vai Twitter @hannahlilystowe.
Sea Library 
For “Lost Island,” this is the one to get. https://bookshop.org/books/lost-island-plus-three-stories-and-an-afterword/9780996243131
LikeLiked by 1 person